Palīdzības telefoni:


Bērnu uzticības tālrunis
(līdz 25. g.) anonīmi, bezmaksas
80009000 - Lattelecom (visu diennakti)
28809000 - TELE2, Zelta Zivtiņa (9.00-23.00)
1860 - BITE, TOXIC (9.00-23.00)

Bērnu un pusaudžu
uzticības tālrunis
80006008, 116111
bezmaksas, zvanot gan no fiksētā,
gan no mobilā tālruņa,
ik dienas 8.00-23.00,
konsultē psihologi

Krīžu centrs SKALBES
67222922
Psiholoģiskā palīdzība
krīzes situācijās
(visu diennakti)

„Glābiet bērnus!” uzticības tālrunis
67315307 (16.00-22.00)

Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra uzticības tālrunis
67334441 (visu diennakti)

Kristīgais uzticības tālrunis
67460106 (19.00-7.00)

HIV/AIDS uzticības tālrunis
67543777 (visu diennakti)

Rīgas Atkarības profilakses centra uzticības tālrunis
67037333 (8.00-23.00)

Anonīmo Alkoholiķu (AA) sadraudzības uzticības tālrunis
67333523 (visu diennakti)

Uzticības tālrunis homoseksuāli orientētiem civēkiem
ceturtdienās (no 17.00 - 19.00) 20228843

Latvijā

Iveta Kreišmane

Alfrēda Adlera idejas Latvijā

 

Pirmās Alfrēda Adlera idividuālpsiholoģijas ideju vēsmas Latvijju sasniedza jau pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās, kad individuālpsiholoģiskā kustība vērsās plašumā visā Eiropā un gandrīz katrā Eiropas lielākajā pilsētā laika periodā no 1927.-28. tika organizētas individuālpsiholoģijas biedrības, kuras apvienoja Adlera teorijas interesentus.

Latvija bija tā laika tālākais punkts kartē Eiropas ziemeļaustrumos, kurā 1928.g.18. martā tika nodibināta pirmā Latvijas Individuālpsiholoģijas biedrība:

·         par to liecina Latvijas vēstures arhīvā saglabājušies dokumenti: biedrības Statūti, valdes sēžu un pilnsapulču protokoli, biedru saraksti un citi dokumenti;

·         par valdes pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts skolotājs Reimars Aleksandra Dōllen;

·         biedrības atklāšanā notika divi priekšlasījumi: uzstājās Dr. Blumenbahs „Individuālpsiholoģijas pielietojums neirožu ārstēšanā” un kolēģis no Vācijas Pauls Fišels ar  pārskatu par Individuālpsiholoģiju;

·         biedrības valdē esošo personību ambīciju rezultātā tā paša gada novembrī aktīvu darbību biedrība pārtrauc.

Tajā laikā Latvijā būtisku ieguldījumu individuālpsiholoģisko konceptu skaidrojumā sniedz divi vācu individuālpsihologi: Pauls Fischels un Maness Šperbergs.

Pauls Fischels ir Berlīnes Individuālpsiholoģisko rakstu izdevniecības izdevuma „Zeitschrift fūr Individualpsychologische Padagogik und psychohygiene’ redkolēģis loceklis un tajā pārstāv Rīgu. 1928.g. visos izdevumos ir publicēta informāciju par Latvijas Individuālpsiholoģijas biedrībā notiekošo.

1930.g.17.septembrī tiek nodibināta jau otrā Latvijas Individuālpsiholoģijas biedrība. Par biedrības priekšsēdētāju tiek ievēlēts nozīmīgs daiļrades psiholoģijas pārstāvis un individuālpsiholoģijas ideju paudējs savos darbos Latvijā Jānis Bundulis. Par sekretāru Kārlis Kraujiņš, kurš savas grāmatas parakstījis ar pseidonīmu Kārlis Rijnieks. Pēc Jāņa Bunduļa pāriešanas strādāt uz Ventspils Ģimnāziju par biedrības priekšsēdētāju tiek ievēlēts Kārlis Kraujiņš, kurš šajā amatā paliek līdz 1936.gadam, kad biedrība tiek slēgta.

1930.g. mēnešrakstā „Jurists” ir advokāta Valtera Niklāva publikācija „Individuālpsicholoģija”. Rakstā autors saka, ka juristiem ārkārtīgi nozīmīgas un svarīgas ir psiholoģijas zināšanas noziedznieka un nozieguma izpratnes veidošanai. Viņš saka: „Vīnes ārsta Alfrēda Adlera nodibināto mācību par individuālpsiholoģiju var uzskatīt par jaunāko psiholoģijas skolu.” Turpinot: A.Adlers savu mācību nosaucis par individuālpsiholoģiju nevis tādēļ, ka tā būtu zinātne par īpatņa psiholoģiju, bet gan tādēļ, ka pēc viņa uzskata viss cilvēks, visas viņa rakstura īpašības un dvēseles tieksmes uzskatāmas par kaut ko vienkopus, nedalāmu.”

Šī ir pirmā publikācija Latvijā, kurā tiek skaidrota A.Adlera individuālpsdiholoģijas būtība un pamat koncepti.

Raksta beigās autors min arī A.Adlera oriģināldarbus vācu valodā. Autors ir devis nosaukumu individuālpsiholoģijas kustība, kur kā būtiskākie notikumi minēti 1930.g Berlīnē no 26.līdz 28. septembrim notikušais 5.starptautiskais individuālpsiholoģijas kongress, kā arī Latvijas Individuālpsicholoģijas biedrības reģistrācija Rīgas apgabaltiesā.

  •  Valters Niklāvs. ir studējis Vīnē un no 1928.-29. gadam klausījies Adlera lekcijas Vīnes medicīnas psiholoģijas institūtā un bijis Latvijas Konsolāta vadītājs Vīnē no 1927.-1930.gadam. No 1930. gada viņš praktizējis Rīgā kā advokāts.

1931.g. vasarā Latvijā notiek IP vasaras kursi, kuros kā lektori ir divi Vīnes Individuālpsiholoģiskās mēģinājumu skolas lektori: Ferdinands Birnbaums un Otto Spīls.

1932.gada mēnešrakstā „Mūsu nākotne” Nr.4 ir publicēts Reiņa Liepiņa raksts „Vīnes individuālpsichologu darbs un individuālpsicholoģiskā mēģinājumu skola”, kurā viņš atzīmē, ka ”Kursi Latvijā diemžēl ir bijuši vāji apmeklēti”.

  • Reinis Liepiņš ir skolotājs, 1985.g. Maskavā studējis dabas zinības.

Laika periodā no 1928.g.-1938.gadam saistībā ar Individuālpsiholoģiju dažādos tā laika periodikas izdevumos publicēti 22 raksti.

1932.gadā Latvijas Skolotāju Savienības Paidagoģiskā Biroa rakstu sērijā Nr.2 pirmo reizi Latvijā tiek izdots Alfreda Adlera grāmata „Psīcholoģija un dzīve”jeb  ( Vispārpieņemts ievads individuālpsicholoģijā). Ar autora atļauju šo darbu ir tulkojusi Dr. phil E.Turkina un grāmata izdota Paidagoģiskā Biroja Individuālpsicholoģijas sekcijas redakcijā.

Grāmata atkārtotu izdevumu Latvijā piedzīvo 1992.g. Igora Šuvajeva tulkojumā.

2001. Latvijā tiek izdota vēl viena A.Adlera grāmatiņa „Individualpsiholoģija skolā. Lekcijas skolotājiem un audzinātājiem”, izdevniecība Zvaigzne ABC, izdevuma redaktors Aigars Cinis, bet tulkojumu  un komentārus veido Igors Šuvajevs. Saistībā ar Indivduālpsiholoģijas idejām nevar nepieminēt divu latviešu autoru darbus: 

  • 1935.g. iznāca J.Bunduļa apcerējums „Mīlas problēmas ģēnija prizmā”. Grāmatā aptverts plašs problēmu loks – mīla un vara, iekšējā cīņa starp mīlu un atriebību, piedošanu, dzīves un gara attiecības. Literārā žurnāla „Burtnieks” Nr.11 Elza Grāvīte Plukša savā recenzijā raksta: „Raiņa drāmas problēmas autors analizē ar psiholoģisko metožu palīdzību. Apskatot Jāzepa dzīves stilu, Bundulis zināmā mērā izmanto Adlera individuālpsiholoģijas  skolas mācību, psiholoģiskā analīze pārliecinoši rāda brāļu naida dziļāko pamatojumu un pirmsākumus. ” Noslēgumā recenzente raksta: „Apskatot apceramo darbu viņa veselā vienībā, jāatzīst, ka autoram ar psiholoģijas metožu palīdzību izdodas diezgan veikli un vispusīgi apcerēt šīs Raiņa drāmas problemātiku. Ar šo metožu palīdzību varam pārliecināties, cik reāli pareizi tēlots Jāzeps.” Patiesu un precīzu vērtējumu par šo darbu ir devusi Z.Mauriņa žurnāla „Daugava”1936.g. Nr. 2: „Tā ir apgarota, ticētāja grāmata. Katrā lappusē jūt, ka to sarakstījis cilvēks, kas ilgi un sistemātiski krājis zināšanas, atziņas, izdomājis daudzas domāšanas sistēmas un tās pārkausējis savas individualitātes prizmā”.
  • 1937.gadā iznāk J.Bunduļa pedagoģiski psiholoģiskais apcerējums „Atziņu prelūdijas”, kas arī ieguva pozitīvu novērtējumu tālaika sabiedrībā. Grāmatas ievadā autors raksta: ‘Šī grāmata sniedz konkrētā skatījumā apceres un atziņu ieskaņas par atsevišķiem literāriem un psiholoģiskiem jautājumiem, ko vieno daži kopēji aspekti.” Grāmatā viņš ar individuālpsiholoģijas metožu palīdzību analizēja A. Brigaderes „Princesi Gundegu”, Z. Mauriņas un Dž.G.Bairona darbus.
  • 1939.gadā tiek izdota Kārļa Rijnieka grāmata „Mūsdienu cilvēks” jeb psiholoģiskas studijas. Tas ir nopietns, teorētisks analīzes darbs par personības veidošanās dažādiem aspektiem un ietekmēm galvenokārt balstīts uz A.Adlera individuālpsiholoģijas konceptiem. Grāmatas noslēgumā autors raksta: „Kas ir vissvarīgākais dzīvē? Tā ir dziļi izjusta kopības apziņa –ne vien ar sev tuvākajiem cilvēkiem, bet arī ar savu tautu, tās pagātni un nākotni, un arī ar produktīvajiem cilvēces spēkiem un mērķiem. Šāda kopības apziņa ir svarīga tādēļ, ka tā dod cilvēkam spēku un drosmi dzīvot, bet , ja būs drosme, būs arī prieks - prieks dzīvot, strādāt, radīt un celt.”

Pēckara Latvijā jeb Padomju Latvijas laikā nav sastopama neviena publikācija, vai kāda citāda veida dokuments, kas apliecinātu Adlera individuālpsiholoģijas ietekmi vai izmantošanu Latvijas pedagoģijā vai psiholoģijā.

Pirmā publikācija, kas nopietnā izpratnes augstumā sniedz ieskatu individuālpsiholoģijā ir 1991.g.oktobra Kultūras fonda 13.avīzē publicētais A.Adlera raksts „Individuālpsiholoģija” Igora Šuvajeva tulkojums un bibliogrāfiski komentāri par Alfredu Adleru.

Deviņdesmito gadu sākumā bija izveidojusies iniciatīvas grupa, kas mēģināja veidot Individuālpsiholoģijas veicināšanas biedrību Latvijā, bet aktīvu darbību tā neuzsāka.

Par nopietnu individuālpsiholoģijas ideju popularizēšanu un attīstīšanu mūsdienu Latvijā var uzskatīt 2002.gadu, kad Latvijā tika nodibināts Individuālpsiholoģijas institūts, kura direktore ir Jāņa Bunduļa mazmeita Ingūna Upzare.